Po drom Paramicsa
Az égben keresztelt juhászlegény
Sāχ p, so nāχ pe.
Ke te n’āvelāχ pe,
či nā phenđolaχ pe.
Na som dakanāra,
deižāra,
deverižāra!
Ke som,
dēsār o pāpo
šinlaχ ek čevurtā mas
po šuštāko
the delaχ bule la māme
p’ek čāng po pāχo.
Saχ ek bāčo, kole bāčoχ saχ leχ duj rākle.
Laχ pe šukār muro bāčo the phenel:
– Le bakrenca žan, mure rākle, āvri pe kako legelővo the phíran tume, te χan o bakre!
Žan e rākle. Žannaχ tehāra, avenaχ rāŧake. Brišindāle vreme saχ, čikāle, vāj de lenge đēχ. Bāríle opre ol rāklore, kerđíle vojñíče, či dāranaχ manušendār.
Ekdātā phenel kāde peχke, dādeχke o māj bāro:
– Ašun, muro dād, so phenaχ ame tuke! Tehāra žaχ, rāŧake avaχ! Nā ala māj feder, te selusejvasaχ āvri po plāj pe māl, te kerāχ othe o ŧirāl the e vurdā?
– Ō, Dēvla, mure rākle, na žan, ke me dē tríne šelā the šōvārdeš the šō berš, me kāde kerdom muri čobonije! Na žan āvri, ke tumenge jāg the mange thǖv! Sār me phǖrílom kāde, vi tumenge mištoj kāde!
– Bāke nāj mištoj!
– No, mištoj, muro rāklo!
– E bočoje saχ kāde tríne šele beršengi, o bāčo tríne šele the pendango... nā!... o bāčo saχ tríne šela the šōvārdeš the šō beršengo, kerđílaχ le ek rākloro, ek šāvo. No, othe e gāži, leχŧi gāži ando pāto, vov bešelaχ adaringāl.
– Resigh kāde daχ o lāšo Dēl, t’al ande leχko anav, ke bārjārō leχ le vlārenca! N’avna korkōre ol mure šāve, ol trín phrala!
O Sunto Dēl – čārav o leχko jílo! – the o Sinpetru phírnāχ tējle pe phǖ, kāj te dikhen, sār adagozil le čorre manušen o manuš, zimānāχ le manušen. Žan āndre.
Phenel:
– Pētre, gindisejlom jek! – o Sunto Dēl.
– So, svuntōna Dēvla!
– Kakale bāčoχ kerđíl leχ el rāklōro and ek čāso baχtālo the trobulaχ te žaj andre te bolaχ leχ, ke ande čāso baχtālo kerđílaχ!
– Žaχ, Svuntōna Dēvla, sārte nā!
Žan āndre leχte.
– Lāši rāŧi, manuša!
– O Svunto Dēl andaχ tume, dēvlehkǖne manušāle! No, bešen tējle, te andaχ tume o lāšo Dēl!
– Āpoj, tējle bešasaχ, manuša, te deχ ame ek cerra sālāši, poŧínla tuke o Svunto Dēl!
– Hmm, dēvleχkǖne manušāle! E hodinā amāri-j the o sāllāši le Svuntōne Dēvleχko-j! Te nā dikhenaχ, kāj ande če hālo som, ande če mezērije som, ke som ek čorro manuš! De čorro na seom, ke čorro-j o beng, ke nāj leχ đí! Anaχ āndre suluma tumenge the kutikāj paš o kolco šuvāp tumenge šarand lāšo. De te jertin, t’an baχtāle, kāj lav āmintin muri romñi, akānā kerdaχ jekhe šavōreχ the te na fālā tume phāro anglo Sunto Dēl!
– Nāj khanči, manuš!
Žal o muro bāčo the phāndel āndre ek bāro colo suluma the anel āndre the šol leχ lenge šarand the thol lenge ek pērinā.
– No, manušale, me dap tume te χan, de dikhel o Svunto Dēl, ke me so χav, te fogadínen la, vi me dav tume!
– Hmm! – phenel. – Manuša, āpoj so alaχ tu te deχ ame?
Phenel:
– Kotikāj shin ek cerra pogāče, peklom la me ande vušāreχte the kerdom la do ānrenca! Me kode χav.
– Lāši-j, tho le angle, manuša!
Akānā kāde dikhlaχ, ke kabor saχ po meseli, kabor pita kerđílaχ ande kode vušāreχŧi prečinta the kerđílaχ vi mol!
O bāčo dikhel kothe.
– Ō, Svuntōna Dēvla, ke bāri-j ŧi vōje!
Ke ando vušāreχŧi bokolji kerđílaχ mānro the kerđílaχ ek kofa mol.
– No, pí, manuša, the χa!
– Kode phendal, kāj nāj so te deχ ame te χaχ! Āpoj dikhel o lāšo Del kāde!
– Manuša, ke naχ ma! O lāšo Del kāde gindisārdaχ, kāj te kerel mānro āndre late! No, χa, manuša!
Aven rāŧake āngle e ševe.
– No, pāle mukhlāl tuke manušen kathe te sōven? – leχke duj rākle le bāčoχke.
– Ō, Dēvla, mure rākle, ke o sojimo amāro-j the e hodinā, the o sāllāši le Svunōne Dēvleχko-j! Den pāče le manušen!
Phenel:
– Manuša, ŧirvo shin tu?
– Nāj ma bizoñ , manušāle!
– Hāt te ingerasaχ te bolaχ leχ, fogadisāreχ ame, sar ŧirveχke?
– Sārte na, dēvleχkǖne manušāle! Bāke igen!
– No, mištoj, akkor ame ingeraχ te boljāraχ leχ!
– The te žutil tume o Sunto Dēl?
Lel leχ šukār o Pētre ande angāji the ingeren leχ. Kanā ingeren leχ, avrāl e porta dine pe po šoro the tűnisejletār. Gēle opre meñorsāgba.
Phenel:
– Svuntōna Dēvla! – sar žannaχ, o Sinpetri le Svuntōne Dēvleχke. Svuntōna Dēvla, ame bisterdām vāroso!
– So bisterdal, Pētre?
– Ame či pušlam, kāj če nav te daχ leχ!
– Āpoj – phenel –, Pētre, dāre ame žanaχ, kāj če nav te daχ leχ! Dāre vi leχko dad numa kodo díno leχ, so me phenav leχke! T’al pe ŧo nav, Pētre!
– No, mištoj, Svuntōna Dēvla, akkor boljāraχ leχ, t’al Pētre!
Kāj ingerde leχ?
Kāj e Sunto Pereštuji opre ando meñorsāgo, kāj la Saste Lumeko Somnakǖno Štežari!
Kanā gēle ke Paraštuji.
– No Paraštuji, andam ekhe rāklōreχ te bolaχ leχ, leχko nav Pētre bišol!
– Mištoj, Svuntōna Dēvla, the Sinpetru, čārav ŧe punre the ŧe kǖc vastōre.
Rögtön laχ leχ šukār e Paraštuji, āšílaχ angla Sunto Dēl the o Dēl bodaχ leχ.
Āntunši, ezelőtt saχ ek đeχ ek berš. Kanā saχ do đēsengo, pārke do beršengo saχ o rāklōro. Sār bārjolaχ, kāde bārjolaχ o tātoššāgo andre leχte. Shin deše, đēsengo o muro Pētre, aba manuš-i, pārke deše beršengo-j! Dešu pājnže đēsengo – dešu pājnže beršengo pārke shin! Bārílaχ muro Pētre the bārílaχ muro Pētre!
Ekdātā phenel kāde peχke kerestaññake:
– Karestañām, me žanav, kāj kāj som, kāj opre som ando meññorsāgo! The kāj e porta le Svuntōne Dēvleχŧi the le Sintone Pētreχŧi the tu sal e mure kerestaññe!
O Svunto Dēl mukhelaχ o tātoššāgo leχke.
– The so kameχ, Pētre?
– Me kamōχ, kāj te žav tējle, kathar āvri avílom, ke muro dād the ke mure phrāl!
– Āpoj dže!
Zimadaχ leχ leχŧi kerestaññe, e Svunto Paraštuji.
Indulisejlaχ, de palpāe saχ te avel.
– Suntōne Paraštuji, muri kerestañ ñ a, či žanav tējle te žav!
Phenel:
– Či nāštig žaχ! Āpoj shin tu o Svunto Dēl, ŧo kerestapo, āpoj pǖšaχ leχtār! Kanā leχtār pǖšasa, āpoj p'odo tējle bočātij tu. Žaχ ko Svunto Dēl, kon bešel ande sumnakǖni đíz, savo shin opre kecíme ande māj oprǖno rājo!
Vurjādaχ šukār. E Paraštuji žal anglāl the ande peχke khǖre mukhel āvri duj šejemžinōro, anda kodo kerđílaχ ek bāro drom. Ek đēχ, duj đāχ, geline šukār.
Gelaχ lesa e Paraštuji džiko Svunto Dēl.
Phenel:
– Lāšo-j ŧo đēχ, Svuntōna Dēvla, čārav ŧe kǖč punre the ŧe kǖč, vastōre, ke dal ma tepedelmo te žanglom te jutij dži tute, the nađon mulcemíla tuke! De ma ek cerra žutōri te žav tējle ke muha dād!
– No, Pētre, žaj tējle pe milo phǖ. The kanā tējlē žaχ, ŧo dād cirdel te merel, the tējle bočātij tu! The shin tu duj phrāl, the tu na pāŧe ŧe phralenge, hanem tu āč ande ŧíro tudomāño! Ke ŧo dād džungāli či phenel! The ame daχ tu ek lāšo žutōri!
O Sunto Dēl the o Sinpetre dine leχ dešudo bakren.
– No – phenen –, Pētre, tuke daχ len ajāndēkba!
– O lāšo Dēl te ažutil tuke! – o Sinpetre. – No, že palpāle ke ŧi kerestaññe the āpoj ŧi kerestaññe tējlē bočātíla tut!
Mištoj. Mulcemílaχ, čumidel lenge vast the lenge punre the žal tējle ke Paraštuji, kāj o Sumnakǖno Štežōri.
– No – phenel kāde –, kerestañām, me žaptar!
– Na! – phenel. – Hajdi, žaχ ke Tetrađi, ke Žōje!
Žan ke Tetrāđi kāj le Saste Lumeko Rǖpǖno Štežāri, ande odǖve bešelaχ Tetrāđi. Kode daχ leχ, e Tetrāđi, ek khoznōro.
– No, Pētre, valamikor te ala tu lipsa rāzisār lex, kerđol ek bāro žukel!
Žan ke Žoje kāj la Saste Lumeko Sastrǖno Štežari. E Žoje dax lex ek khoznōro.
– Rāzisār leχ pe ŧer lume tējle, kerđol ek žukel!
– No – phenel a Paraštuji –, hājde, ke me tríne ajāndēko dap tu! Dap tu ek khoznōro ek khāngli the ek tökmago!
– Mucemíle tumenge!
– No, o Dēl te žutil tuke, Pētre!
Čumidaχ leχ, phangljaχ pe leχko maškar ek phanrǖno šēlo. The goljaχ žande peχke dadeχŧi porta. Aba kuthe saχ āntunši vi le bākre.
Žal ži othe the kopogtatil ke peχko dād.
– Māj lāši rāŧi, öregapām!
– O Dēl andaχ tu, ēdeš fijam! Mifēle jārāšba sal, fijam?
– Hej, öregapām, avílom te mangav mange ek cerra sāllāši!
– Dap tu, ēdes fijam, sārte nā!
Bešel tējle o Pēzte.
– Sode beršengo sal, öregapām?
– Hej, fiam, aba tríne šele the šōvārdeše the šōve beršengo som!
– Āpoj shin tu čelēdo?
– Shin mān duj rākle – phenel kāde.
– The kāj-le?
– Le bākrenca āvri pe māl.
– Āpoj māj saχ tu rāklore?
– Saχ ma bizoñ, fijam, ek cino rākloro! Ando šo kurke, te jertiχ aba, del t’o Dēl, the avíle duj dēvleχkǖne mānuš the ingerde leχ, palpāle šoha č’ande leχ!
– Āpoj kodo-j bajo! Āpoj t’el te dikheχ kole rākleχ! Saχ leχ vāroso somno, ñēgo, kāj te prinžāneχ leχ?
– Igen – phenel kāde. – Pal leχke bal prinžānav leχ!
Āntunši kuthe bānđílaχ peχke šoroχa kāj peχke dadeχte.
– Hāt prinžāneχ ma?
– Prinžānav tu!
– No, mištoj, muro dād. Hāt tu, muri dēj?
– Tu sal, muro rāklo? Sār bišoχ?
– Me Pētre!
– The čefāle mānuš saχ, kon ingerde tut?
– O Svunto Dēl the o Sinpētre, čārav le! Kola-j mure kerestapure, kola-j ingerde ma kāj e Sunto Paraštuji, the vi tējle bočātisārde ma pe kāde lume, te lav sāma pre tumende!
Aven angle leχke duj phrāl, ol bulbíne rākle, vojníče, zurāle.
Χale, ple.
– No, pāle fogadisārdal tuke vendēgoχ? Naχ dostul, kāj ingerde ŧe rāklōreχ the palpāle šoha č’ande leχ ol kolduša?
– Ašunen, mure rākle! Kado nāj kolduši, či kola mānuš naχ kukola, svunci mānuš saχ! Kādo-j tumāro phrāl!
– Igen? Amāro phrāl-i? Kāj kaχ ingerde pustítisārde leχ, či māj avílo?
– Bāke tumāro phrāl-i!
– Me som tumāro phrāl, ke man ingerdaχ saχ o Svunto Dēl the Sinpetri the bolde ma, the tējle bočātisārde ma pe kāde phǖ, pe kādo bűnöšo, te lav sāma pre tumengde!
– No, kāde t’avel!
Čumide pe, χale, píle.
– No – phenen –, ašun, Pētre! Ame kamaχ te žav avri po hatārure, te cirdaχ amāre stinā othe, te dušāχ othe le bākren. Nā māj avaχ ānge kathe!
Phenel lenge:
– Bā nā žan, mure phrāl, ke tumenge jāg the mange thǖ!
Line pe šukār the line o vurdona the ingerde āvri pe-j māl. Kerde ek bāri estinā, ek kher, keren o tirālā.
Phenel leχko dād:
– Dže āvri, mure Pētre!
Phenel:
– Žav, muro dād, ke ženav, kāj mǖle-j korkōre le dile, ke kola othe pustín pe!
– The te leχ sāma pre tume, muro rāklo!
– Mištoj, muro dād!
Žal peχke bākrenca. E dintǖno ret, kanā āvri sōven othe, č’avílaχ khonik. E dujto po mizmēri dušen le bākren. Muro Pētre dušelaχ peχke, bākreχ, saχ leχ bākre, muro Pētreχ, dušelaχ vi vov. V’avel ek čorro kolduši mānuš, phǖro, bār šōr žānde čang.
– T’aven baχtāle, barvālāle bāčonāle! Avílom te den man ek cerra alamižna, t’al ande đí tumāre dādeχko! The del tume o Dēl zōr the sastímo!
– Žatar kather, mānuša, ke lav minđān i muri rōlji the pre tu phāgāv la! Nāj tuke lažavo? Kāde vojníko mānuš, aveχ te kēregetχ amendār!
Avílaχtār odo čorro mānuš, avílaχtār.
Phenel āde o Pētre le do phrālenge:
– Mo, kole čorre mānušeχ so na dan leχ vāroso alamižna te χal peχke vāroso? Ke bokhālo-j the durāl avílaχ!
– Shin tu, de leχ, Pētre!
– No, mukh, ke do leχ! Hājdi palpāle, mānuša!
– So kāmeχ te deχ man? – phenel.
Phenel leχ Pētre:
– Man shin man, dikhel o Dēl, ek bākrišo. Shin man ek bākri the kado kerdaχ ārjāt ekhe bākrišeχ the pekāv leχ tuke!
– Mištoj, āldilā t’o lāšo Dēl!
Žal muro Pētre the kušel leχ tāle pajnž perci the šol leχ pe bus the pekel leχ the del leχ leχke kuthe.
– No, le, mānuša! T’el tuke đebine, te hoznul tuke mišto kādo mas!
Muro mānuš ne gindisejlaχ the ande duj buka χalaχ leχ.
– No, te poŧínel tuke o lāšo Dēl, Pētre!
Lel pe the žaltar kodo mānuš.
Kanā gēlotār, avel e rjāt pre lende, del ek brišindo, kerađílaχ ek bēznā, ek thǖ! Avelaχ le biš the štāre šerengo bosorkāje, la Lumeki Čoχāni, le bengenđi dēj.
Ando nāv lenge dadeχko čingārdel:
– Hājden āvri, mure rākle, ke minđār kātikāj χājíj ma, ke na dikhav! Āldil tume o Dēl, aven, χuŧilen mure vast, ke vi korrílom, vi kašuŧisejlom, kaso brišind, kasi thǖ, kasi bēznā mukhjílaχ! Hājdān āngle mande, mure rākle!
Phenel o maj bāro:
– Le o tover, le o rōlji, mure phrāl, the te žaχ, ke mure dādeχ na mukhaχ leχ, ke vārokon čōr sa čingeren leχ!
– Hājden, mure rākle, resen, ke minđān phārrol muro jílo!
Phenel o Pētre, o māj cino:
– Ašunen, mure phrāl, kādo nāj amāro dād! Ke amāro dād či nā žanel te avel amende, ke tríne šele the šovārdeše the šōve beršengo-j. Č’opre nā žanel te bešel, numa leχke kokala vorbin pe ando pāto. Na žan khati, ke tumenge jāg the mange thǖ!
Vāresār daχ o Dēl, kāj tējle ženglijaχ te bešal le, te nā žan āvri.
Avel e dujto rjāt. O đeχ kerdol the po mizmēri pāle resel ek kolduši.
Lāšo-j tumāro đēχ, bāčonāle!
– O Dēl andaχ tu mānusa!
Avílom, kāj ande đí tumāro lāše dādeχko the tumāre dako te denāχ ma vāroso! Ferila tume o lāšo Dēl! Ek cerra alamižna, ke nā χalom dē štār đeχ!
– Zurālo sal, ža, ker bǖŧi, sār ame! Ke te nā žaχtar miđār la rōljasa pre tut šināv!
Lel peχ the žaltar o mānuš.
Phenel:
– Mure phrāl, so nā dan leχ ek cerra ŧirāl vađ ekhe bākrišeχ, te χal leχ?
– Shin tu, Pētre, the de leχ! Amen nāj amen khathar, ke ame keraχ bǖŧi pre lende!
– Hājde palpāle, mānuša!
Pāle kerdaχ saχ lesŧi bākri ekhe bākrišeχ, kušlaχ leχ, daχ leχ leχke. De te nā lunžārav e horba, vi o tín đeχā kāde phírnaχ. Tríne bākrišen daχ leχ, o Sunto Pētreχ. Avíle o duj rāŧe, tējle oprisārde le duj rāŧe, či mukhlaχ āvri le phrālen te žan.
The o tríto rjāt avel pāle kode bosorkāje, le bengenđi dēj.
– Hājden āvri, mure rākle, ke akānā tēñleg χājíj ma! Āpoj kese rāklen bārjārdom, kāj āngle mande č’aven te χuŧilen mure vast, kej či dikhav! Āndre pēlom ande bāri čik the mārel ma o brišindo the hājden! Te či lažan tume le Svuntōne Dēvleχtār, mandar te lažan tume!
– Nā žan, mure phrāl āvri!
– No, ašun muro dād! No, ašun muro dād! Akānā mērel! – o duj rākle.
O Pētre phenel lenge.
– Nā žan, phrāla, na žan! Ke tume bāre san, hollgotusār pala mande!
Phenel o māškarǖno:
– Mišto phenel o Pētre! Na žaχ khati!
– Le e rōlji, me lav o tover!
Žan.
Kanā gēletār.
– Karing san, mure rākle? Kātikāj som, mure ševe!
– Muro dād, karing sal?
Kanā χuŧildaχ le, and ek buka buka daχ vi le don.
No, muro Pētre daχ peχ po šoro, kerdílaχ ek māč the šutāχ peχ āndre āndre grindāŧi pharrajímo. Saχ ek pharrajímo the šutāχ peχ āndre kothe.
Del e balafurkāto, le bengenđi ördöngöš süle.
– Kāj, kāj sal, Pētre? Kāj sal, Pētre?
Rodel le Pētreχ, nāj khati. O ŧirālā and ek buka buka dax le. Sax vađ penda ŧirālā po pōco opre thodine.
– Noš, noš! – phenel – Pētre! Ke baχtāli čǖči pílalaχ! Ke žanglomaχ, kāj ande ŧa dako mēho salaχ ek makula māksemo, kāj vikta lav ma tusa!
Laχ peχ kolasa the gēlaχ āvri ke turma, e balafurkāto, the saχ la ek šing buzñeko the phurdaχ jek, the o sāsti turma le bākrenđi ānde gēle ande kodi šing. Kanā reslaχ kothe kāj leχke bākre, k'o leχke bākre te phurdel āndre ando šing, leχke bākre na resle andre.
– Noš, noš! – phendaχ e phǖri balafurkāto. – Baχtāli čǖči pilāl, ke ŧe bākre či resle āndre āndre muro šing!
Thodāχ la ānde peχŧi žebe e balafurkāto the ingerdaχ lengo sāsto mišŧímo, gēlaχtār.
Kerđol e svunto tehāra, muro Pēter del peχ po šoro the kerđíljaχ pāle mānuš.
Astārel te rōvel muro Pētre.
– Vāj, vāj, Dēvla, či hollgotusārde mure phrāl muri duma the e bāri balafurkāto χalaχ le! Akānā āšíljom korkōre!
Lel peχke bākren āngle peχte o muro Pētre, peχŧi rōlji the peχŧi korraŧi trasta the rōjindo avel džiko dād.
– T'aveχ baχtālo, muro dād!
– O Dēl andaχ tu, Pētre! No, uđe pecisārdāl la, muro rāklo?
– Hej, me žanglom, ke kade phíren, muro dād!
– No – phenel –, nāj bajo, muro rāklo! Me ži teχe mērav ande kadi pārñi lume the vi ŧi dēj mērel! Vi ŧi dēj mērel amde mizmēri! Mēraχ pala ŧe phrāl. The le sāma opre tute!
Mǖlaχ, praχosārdaχ le phǖreχ. Ande mizmēri mǖlaχ leχŧi déj, Vi le don praχosārdaχ le, āšíljaχ korkōre muro Pētre. Akānāk muro Pētreχ saχ somsēdure, žannaχ andre leχte.
Nāčílaχ ek berš, nāčílaχ duj.
Phenel:
– No, akānā lav ma the žav pālo Dēl o Svunto, te dikhāv mure bākren kāj-le!
Kerārel and ek māža sāstri ek rōlji, ande duj māzi sāstri kerārel ko Kovāči la Sāste Lumeko ek žuto cerule, and ek māza sāstri kerārel ŧeptāri, kerārel χārāvle. Thol peχke ek tarisñālāši, ek korraŧi trasta ande korr the lel peχ the žaltar. Kāde gēlotar dešto lume, dešto them džinkolo deredencije, džinkolo đevunecije, phírdaχ v'ande kāle balavurengo them. Ekdātā vi resel p'ek pāžera čar.
Kanā resel pe kodo hǖto.
– No, kātikā tējlē bešav. Ke vi bokhejlom, ke vi trušejlom! – o muro Pētre. – Svuntōna Dēvla, me māj dur či māj žanav te žav! Vāj deχ ma ekhe dēvleχkǖne mānušeχ te dav lesa ek duma, vaj či ženav, so te kerav!
Pe kode ek Vereš vizēzi, ekhe χānresa ando vast.
– No – phenel –, mānuša, kātikā som! Te na pheneχ kode horba, so phendāl māj inti, dikh muro χānro the ŧi korr!
– Hej, nā le muri korr, mānuša, ke phenav la, kājso phendom! Me kode phendom: Svuntōna Dēvla, dži kātikā reslom, vi bokhālo som, vi trušālo som, māj dur či žanav te žav! De ma ekha dēvleχkǖne mānušeχ, te dav lesa ek duma vađ či žanav, so te kerav! Ker manca, so kameχ!
– Pētre, no, so-j ŧo bajo, phen mange!
– The kocom the kocom berš avílom, de mānušesa či reslom ma! Resigh daχ o Del, kāj reslam ame, vi tu kerestíño sal, vi me, sār tu! Dikh, so-j o muro bajo! Man saχ man duj phrāl the āvri sollusejlām pe māl, sār bāčure, čobanure. The avílaχ le bengenđí dēj the ingerdaχ le mure phrālenge bākren the χalaχ le mure phrālen!
– Ťe phrāl aba mǖle örökre. De tomna akānā po dešuduj sōvel e phǖri balafurkāto the odi šing tāle leχŧo šoro tēle pērinā. Čor leχ āvri tuke! Me dav tu ek grāsteχ, te kereχ, som e phenav!
– Āpoj kerav la, de so-j kode?
– Džikāj tu žuđuveχ, te na leχ gāžeχ! Te žaχ pe colaχ!
– Džaχ, mānuša!
Malade opre pengo χānro, šinde pengo nāj, colaχārde, sārke džikāj vov žuđol, o Pētre, kathar lelaχ gāže, leχŧi korr the leχko χānro, le Vereš vitēzeχko. Sinel leχ, le Pētereχŧi korr, kāj gāže te na lel.
Lel peχ o Vereš vitāzi, gindisejlaχ jek, kerđílaχ kuthe jek efta punrengo somnakǖno grāst.
– So kameχ, muro gazda?
– Džike ördöngöš süle te ingereχ man, kāj o šing te anav leχ le bākrenca!
– Sār le ingerap tu? Sār e χiverdi belvāl vađ sar o lāšo gindo?
– Sār o lāšo gindo, kāde inger ma, muro grāst!
– Korrār āndre ŧe jākha! Aba vi kothe sal!
Viv vov rslaχ, o Vereš vitēzi.
Voj horkolílāχ, e phǖri bengojkā. Azbal tāle lako šoro the lel šukār āvri o šing the šol leχ ānde trasta.
Phenel o Vereš vitēzi:
– No, Pēter – phenel –, azonnal te žaχtar, ke minđār resel e balafurkāto! Le kakale grāsteχ, tuke dav leχ, t’al tuke baχtālo, le sāma pre leχte! Man so fogadisārdāl, te nā χoχaχ man!
– Ma nā, mānuša!
Bešel muro Pētre pe grāsteχko dumo.
Phenel o grāst:
– Sār te ingerap tu, muro gazda? Sār e χiverdi balvāl vāđ sār o lāso gindo?
Phenel:
– E džungāli balvāl andre malal v’ānde kako vőđo, v’ande koar, āpoj kāde mērav! Inger ma, sār o lāšo gindo!
Džal muro Pētre, džal. Vuštālij efta thema and ek vuštājímo, ke efta punrengo saχ. Kanā žal, phenel:
– Pētre, dikh palpāle, ki phābol muri pōri!
Pēter dikhel palpāle. Kode bengenđi dēj jekha falkasa pe phǖ, jekhasa po čēri, puterde mosa avel, numa te del buka le Pētreχ.
O Svunto Paraštuji daχ saχ leχ ek khāngli. Šudel palpāle. Kerđílaχ ānde kode khāngli ek bāri kősikla, kāj dži kathar e phǖ dži ko nācere le čēreχo ānde tríne rigende bānđol. Džikaj pordāl rāđisārdaχ voj kode bāri kősikla, addig mure Pētre dči khēre reslaχ. Pordāl rāđisārdaχ e phǖri balafurkāto e āsānā barreχŧi the čingārdaχ leχke:
– Noš, noš, Pētre! Ke baχtāli čǖči pilālāχ, kanā cingo salaχ! De vi kāde talālkozāši ala ma tusa!
– Bul ŧe daŧi, ke me šoha či darap tutār! Ke χalāl mure phrālen, de me sikadom la, ke andom le bākren the dikh, so ala tusa!
Muro Pētre mukhel āvri peχke bākren, kerđílaχ leχ ek turma bākrenđi, kāj saχ leχ vađ trin míle bākre. No, ek gazda lāšo-j, χuŧilel peχke bērešōnen, phíren le bākrenca.
Aven āndre o gāže leχte, ol somsēdure.
Phenen:
– Pētra, aba korošo mānuš sal, sal tranda the pājnž, saranda beršengo! Trobulaχ te leχ, tuke gāže!
– Haj – phenel kāde –, āpoj shin ma vreme! – phenel kāde. – Lō me mange gāže!
Avel o gāžo, o somsēdo.
– Pēter, le tuke gāže!
– No, lav mange!
Addig mārdaχ leχka ando šoro, kāj laχ peχke ekha gāže, ekhe čorra rākle, de sukār saχ. Kana goljaχ, vov so kerdaχ? Rāzisārdaχ peχke khoznōre, kerđíle leχ trin bāre žukel. Kerdaχ lenge ek lāši pajta the peχke žuklen thodaχ len othe.
Kanā legjavāba maladaχ o χirŧije, gele o legenije, avíle vi čorro, vi bāro ande kodo bijāv. Kerđílaχ ek bijāv. Ande lenge o ajāndēko, ke saχ ajāndēkošo bijāv. Kanā legjavāba χanaχ, penaχ, khelnaχ le mirjāsasa, vi muro Petre, o mirolo, del o Vereš vitēzi, del e balafurkāto, kon saχ leχŧi phen.
No, Pētre, akānā sāmolisāraχ! So fogadisārdāl mange? Kāj či leχ gāže!
– Kala somsēda mārde mange ando šoro, te lav gāže the me lom! De ek pillanato numa te mukheχ ma?
– Mukhap tu, Pētre, sārte na! Hāt ande mure vast sal!
E svunto Paraštuji daχ saχ leχ v’ek tökmago.
Phendaχ saχ:
– Pētre, kanā valamikor ala tu ek bajo, kado cigno tökmago tāle ŧi feljāstra phusav leχ āndre, the bārjol ek kašt! The pe kado kašt āš tu opre the te pāše-j ŧe žukhel, mānuš na bintíla tut!
Vi kāde kerdaχ, the kado kašt kabor saχ! Po kašt āšel opre. Kāde opre gēlaχ, kāj či dičolaχ.
Viv čingārdel:
– Aven, mure žukhel!
De e phǖri balafurkāto lehelisārdaχ po vudār the o vudār kervilaχ tistān pāncēlo the šutaχ deš māži šastra pe žukel.
Pāle čingārdel:
– Aven, mure žukhel!
Phenel e Paraštuji:
– Hej, mure phej, ašunen! Amāro Pētre po merimo-j, vesējbe shin!
Vurjāde tējle āngle pajta. Žal e Tetrāđi, malal, malal, phārrol o lako šoro.
– Āpoj, dže tu!
Džal e Žoje. Vi kolāko šoro phārrílaχ.
Džal e Paraštuji, jek maladaχ, leχke rese sa zdrobi gelaχ kode pāncēla. Rögtön gēle le žukhel.
Kamenaχ te kapaskodin o Vereš vitēzi the e balafurkāto opre po kaš. Sār džannaχ opre po kašt, kakala sa χale le.
Phenel muro Pētre:
– Mudāren le, āpoj tējle žav the ma sa šingerav le!
Vi mudārde len. Āntunši o kašt kerđílaχ palpāle cigno, χuljel tējle muro Pētre pe kāŧe phǖ. Lel peχko χānro, šingerel le darabba fačkāba. Sode korbi saχ, se āndre lende saχ.
Pētre mulcemíla phendaχ peχke žutōrenge, the kerđílaχ o bijāv tovābbra. Χan the pen ol mānuš. Kerđílaχ leχ čelēdo, muro Pētreχ. Kerđílaχ ek bāčo, kaso māj naχ ando sāsto rajono, ande kola efta thema naχ, kaso bāco, sār vov!
Gábor Gábor Bigyók,
sz.:
1929. khelderás törzs
Kolozsvár, Erdély
Kalderás hiedelemtörténet Bari Károly:
Le ve-šeski de-x című könyvéből.
(Országos Közművelődési Központ, 1990)
Képünk illusztráció
Fotó: Lipcsei Attila, Rácz Géza